Tautvaldība

Brīvvalsts pamatā ir tautvaldība.

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”.

Varai ir  jāpieder sabiedrībai, Tautai un nevis šaurai varu uzurpējušai politiķu grupai!

Varā ir jābūt  labākajiem, gudriem un atbildīgiem,  ir jāmaina, jāuzlabo vēlēšanu sistēma kura  mazinātu partiju ietekmi, kurā balso par konkrētu cilvēku un konkrēts cilvēks personīgi atbild par savas darbības rezultātiem un priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu vēlētāju priekšā.

Demokrātijas procesu nosacījumu izpildei ir nodalīta izpildvara, likumdevēja vara, tiesu vara un ir neatkarīgi, savstarpēji konkurējoši mēdiji.

Caurspīdīga, argumentēta loģisku lēmumu pieņemšanas procedūra valsts pārvaldē. Politiskiem lēmumi nav populistiski, bet ir  valstiski lēmumi.

Precīzi ir nodalīti valsts pārvaldes kompetences, uzdevumi un atbildības

Lai to realizētu ir  maza, loģiska un efektīva valsts pārvalde, orientēta uz rezultātu nevis uz birokrātisku procedūru ar augstu personīgo atbildību par rezultātu pretēji līdzšinējai kolektīvai bezatbildībai. Ir vajadzīgs ministriju funkcionālais audits.

Tautas velēts Prezidents, mažoritārā likumdevēja vēlēšanu sistēma,  citas Tautas vēlētas, svarīgas Valsts amatpersonas (Ģenerālprokurors, Tiesībsargs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Valsts kontrolieris), Tautas, nevis partiju ieliktas,  pašvaldību vadītāju kopas veto tiesības ja  izpildvaras vai likumdevēja vara  pieļauj rupjas kļūdas.

Vēlētāju iespējas atsaukt ievēlēto personu. Vēlēto personu atskaite sabiedrības priekšā par padarīto darbu pabeidzot darbības termiņu. Tautas iespēja novērtēt, arī finansiāli, vēlēto personu darbības rezultātus.

Referendums ir svarīgs Tautas varas instruments kurš ir jāpilnveido un jāuzlabo, jāsamazina esošais slieksnis.

Pašpietiekama, neatkarīga valsts,  cik tas ir iespējami un lietderīgi.

Sabiedrībai ir skaidras valstiskās, nacionālās intereses.

Veiksmīgā ģeogrāfiskā, vēsturiskā un etniskā stāvokļa izmantošana.  Labas, savstarpēji izdevīgas attiecības ar kaimiņiem.  

Totālā militārā aizsardzības doktrīna,  kura nedod iespēju pretiniekam pārņemt kontroli pār teritoriju un paredz tam nesamērīgus tehnokrātiskus zaudējumus viņu, iebrucēju teritorijā.

Precīza valsts šodienas un ilgtermiņa nišas noteikšana un sevis cienīgas vietas ieņemšana globālajā ekonomikā.

Efektīva, ilgtermiņa dabas resursu izmantošanas politika ar augstu pievienoto vērtību.

Likumu maz, likumi ir vienkārši, saprotami, loģiski un sakrīt ar sabiedrības taisnības izpratni. Sabiedrība grib pildīt likumu, jo  tie atbilst cilvēku izpratnei par taisnību. Cilvēkam nerodas nepieciešamības zināt daudzus likumus, jo viņi ir pašsaprotami.  

Tiesas lietas skata pēc taisnības, būtības, samērības principa un saprātīgos termiņos.

Likums visiem ir viens.

Vienkārša nodokļu politika. Dominē tematiski, konkrēti mērķa nodokļi. Nodokļu slogam ir jābūt mazam.

Cilvēks un ģimene ir valsts vērtība un nākotne. Bērns attīstās pilnvērtīgā, veselīgā, tradicionālā ģimenē.

Veselības aprūpes prioritāte ir veselīgs dzīves veids, profilakse, preventīvie pasākumi un tīra vide.

Izglītības sistēma gatavo cilvēku reālām dzīves prasībām un ar iespēju attīstīt individuālos talantus un spējas. Gatavo specialistus atbilstoši darba tirgus prasībām. Nav sliktu cilvēku, ir cilvēki savā vietā, vai tie nav savā vietā.

Cilvēkiem ir darbs atbilstošs viņu spējām un vajadzībām.  Cilvēki paši spējīgi sevi nodrošināt un pabalsti ir izņēmums nevis ikdienas sistēma. Plašs sabiedrības vidusslānis ir valsts drošības un stabilitātes garants.

Mēdiji ir izglītojoši, informējoši, vērsti uz cilvēka attīstību un  garīgo izaugsmi.

Brīvvalstī dzīvo ļoti dažādi cilvēki, dažādu tautību, dažādu ticību, dažādu uzskatu, bet viņi visi ir šai valstij piederīgi.

Cilvēki grib dzīvot brīvvalstī, viņi dzīvo brīvi, ilgi, laimīgi un harmonijā! Šeit ir garīgās vērtības!

Lai to sasniegtu ir: 

jāmaina valsts pārvalde un vēlēšanu sistēma,

jānodala izpildvara, tiesu vara, likumdevēja vara, pašvaldības un mediji,

jāievieš politiķu un ierēdņu personīgā atbildība par vārdiem un darbiem,

jāparedz vēlētāju iespēja novērtēt politiķu darbības rezultātus,

jāsamazina referenduma slieksnis,

jāmaina sabiedrības izpratne par personīgo atbildību un cilvēka patieso brīvību.